|
|
| Vārdšķira: | Birkas: |
|
| ||||||||||||||||||||
|
| ||||||||||||||||||||
23 komentāri. | |
|
a ko jūs teiktu par 'autorizēties'? principā man liekas, ka šo vārdu atkarībā no situācijas var aizstāt ar kādu no jau esošajiem tulkojumiem, kas izklausās pietiekami labi (pieslēgties, ieiet [sistēmā], autorizēties, uzsākt [darbu]) Sliktākā gadījumā man drīzāk būtu pieņemams 'ielogoties'... āāā un vēl tak ir arī 'iežurnālēties' jebšu 'pierakstīties' (kā pierakstās pie sarga darbavietā un atrakstās vakarā... vajadzētu saprast, kā mēs šo fisisko "ielogošanos" darbavietā saucam un tad to var pārcelt uz šejieni.) Ja nemaldos, diskusijas par vairumu strīdīgo terminu atkārtojas bezgalīgi, ar intervālu 1-2 gadi... Personīgi man nebūtu iebildumu pret 'pieteikties' konkrēti kā 'to login' tulkojumu. Acīmredzot tad būtu jāpieņem 'pieteikumvārds' kā 'loginname' (vai vienkārši 'login') tulkojums. BET, kā nākamo loģisko soli kāds noteikti piedāvās 'atteikties' kā 'logout' tulkojumu, un pret to gan man ir NOPIETNI iebildumi. Piemēram, kā būtu saprotams šāds teksts - 'pēc vēstules nosūtīšanas vajag atteikties no inbox.lv'? Ja uzreiz ar 'pieteikties' tiktu piedāvāts normāls 'logout' tulkojums (lai nodrošinātos pret 'atteikties' ieviešanas mēģinājumiem), man it kā iebildumu nebūtu. :) Ja nemaldos, kādu gadu atpakaļ bija ļoti liela diskusija par to, vai var/vajag lietot 'ielogoties'. Es joprojām uzskatu par noklusēto variantu tulkot "pieteikšanos", bet pirms uz to stingri pastāvu, varbūt varētu bijušie diskutētāji minēt citus argumentus :) 'Autorizēties' neder. Pirmkārt, tas galīgi nepalīdz tikt galā ar 'logout' (un tieši tas šobrīd ir klupšanas akmens). Bet daudz sliktāk, ka tiek mainīta jēga. Autorizēšana ir pavisam cits process, kas var būt 'login' sastāvdaļa, vai arī tikt izmantots atsevišķi. Piemēram, lai bankomātā izņemtu naudu, vajag 'autorizēties'. Man šķiet, pārāk bieži mēs šeit jaucam divas dažādas lietas - konkrētas programmas, teksta tulkošanu un termina tulkošanu. Konkrētu tekstu var tulkot daudz brīvāk, pēc konteksta, ja tas padara tekstu/programmu saprotamāku. Piemēram, 'beigt darbu' vai 'izlogoties' - kāda atšķirība, ja rezultāts no tā nemainās. Skaidrs, ka lietotājam būs saprotamāka darba beigšana. Bet tas galīgi nenozīmē, ka mēs varam attiecīgi tulkot arī oriģinālvalodā izmantoto terminu. Nu, nevaram!!! Jo terminam ir jābūt viennozīmīgi (nu vai gandrīz viennozīmīgi) tulkojamam abos virzienos. Piemēram, 'uzsākt darbu' var nozīmēt ārkārtīgi daudzas dažādas darbības, tāpat 'ieiet sistēmā' var dažādi, piemēram, to uzlaužot. ;) 'iežurnalēties/izžurnalēties/žurnalētājs' man šķiet briesmīgi vārdi. Labāk nevajag. Attiecībā uz darbavietu - tiešām nebūtu slikti, ja kāds pateiktu, kādu vārdu izmanto šī procesa apzīmēšanai? Un 'pieteikties' vispār nav slikts variants, jo tas nozīmē 'paziņot par savu ierašanos, gatavību kaut ko darīt'. Vienīgi vajag tikt galā ar pretējo procesu. Nu es jau teiktu ka 'pierakstīties' / 'atrakstīties'... Nu re. Šis būtu viens no labojumiem ko jāiesaka terminoloģijas komisijai logout _nav_ atteikties. Kas attiecas uz manu izvēli, es balsoju par - pieteikties/atslēgties vai pieslēgties/atslēgties Hmmmm, pieslēgties/atslēgties varētu iegūt arī manu balsi. ... kā man ir apnicis apspriest vienu un to pašu jau n-to reizi. Jo visi šeit minētie piemēri jau vairākkārt ir pamatīgi (cik nu tas ir iespējams starp 2-4 diskusijas dalībniekiem) izdiskutēti, un ir minēti daudzi piemēri un kontrpiemēri... Labi. Centīšos ne pārāk gari izteikties par pieslēgties/atslēgties. Nu, neder! Jo: a) latviešu valodā 'pieslēgties' ir daudz vispārīgāka nozīme, b) tas konfliktē ar 'connect/disconnect', pat ja minētie termini pareizi tulkotos kā 'savienoties/atvienoties'. Tik un tā mēs sakām 'savienojums', kad runājam par 'connection'. c) 'login' ir tikai vispārīga pieslēguma paveids, pieslēgums ar lietotāja autentificēšanu un autorizēšanu. Piemēram (izdomāts piemērs), lietotājs var PIESLĒGTIES kaut kādam pakalpojumam (forumam, diskusijai) un izmantot to neautorizēta viesa režīmā. Piemēram, tikai lasīt. Tad, kad viņš papildus vēl arī 'ielogojas', viņš iegūst iespēju labak/plašāk izmantot pakalpojumu. d) 'atslēgties' ir vēl vispārīgāks process, kam nav gandrīz nekā kopīga ar 'logout'. Piemēram, ja mums šajā termini.laka.lv normāli darbotos opcija 'atcerēties mani 2 nedēļas', tad es varētu ATSLĒGTIES no šīs lapas daudzos dažādos veidos, piemēram, aizverot pārlūkprogrammu, izraujot interneta kabeli, izslēdzot datoru utt. Bet tik un tā saglabātos mans 'logged in' statuss, un nākamreiz ieslēdzot datoru un pieslēdzoties lapai es tik un tā būtu jau autorizēts. Un šāda iespēja tiek izmantota daudzās programmās. Respektīvi, lietotājs var atslēgties bez 'logout', vai arī otrādi, izdarīt 'logout' un turpināt izmantot programmu (būt pieslēgts). Labdien! Kāpēc tur augšā ir rakstīts, ka oficiālais termins ir "pieslēgties", ja terminu vārdnīca apgalvo, ka "pieteikties"? Tā kā jau diezgan ilgu laiku esmu savā vietnē lietojis "pieteikties/atteikties" un nekādu īpašo problēmu nav bijis, manuprāt, vislabākais tiešām būtu šis variants. Turklāt piekrītu Vitautam, ka vārdam "pieslēgties" un "atslēgties" ir (arī?) cita nozīme, kas ietver savienojumu (un, iespējams, fona autorizāciju). "Login" ir tieši pats process, kurā lietotājs norāda savus identifikācijas datus. Eduarda pirmīt minētie saistītie termini diezgan labi iet kopā arī ar pieteikšanos un atteikšanos: login name = pieteikumvārds (vai "pieteikšanās vārds") login script = pieteikumskripts incorrect login attempt = neveiksmīgs pieteikšanās mēģinājums last login time = pēdējās pieteikšanās laiks login disabled = pieteikšanās deaktivēta (atspējota) login expiration time = pieteikuma beigšanās laiks login restrictions = pieteikšanās ierobežojumi maximum logins = maksimālais pieteikšanās reižu skaits (pieteikšanos skaits?) Šī pēdējā jēdziena tulkojums nesanāk tik elegants, tomēr vismaz precīzāks. Jo, ja, piemēram, ir iespējams izmantot sīkdatnes, lai saglabātu autorizāciju, tad var kaut vai izslēgt datoru vairākas reizes, katru reizi pieslēdzoties no jauna, bet pieteikšanās reižu skaits ar to nesamazinās (- lai gan pieslēgumi notikuši vairāki). Vēl varētu būt problēma ar frāzi "login expiration time", ko es sarakstā iztulkoju kā "pieteikuma beigšanās laiks" (vai "derīguma laiks"). Ja ir problēmas ar vārdu "pieteikums", tad var lietot "pieteikšanās derīguma termiņš". Turklāt "pieslēguma beigšanās laiks" vairāk izklausās pēc laika, kad lietotājam, piemēram, beidzas atvēlētais laiks darboties kaut kādā sistēmā (kurā tas ielaists, piemēram, uz pāris stundām). Bet "login expiration time" parasti apzīmē laiku (datumu), pēc kura pieteikšanās dati vairs nebūs derīgi. Un, jā, piekrītu, ka vārda "atslēgties" nozīmes nianse ir tikpat mulsinoša, cik pārprotams būtu termins "atteikties". Turklāt - nav jāsaka, 'pēc vēstules nosūtīšanas vajag atteikties no inbox.lv', bet gan 'pēc vēstules nosūtīšanas vajag atteikties sistēmā inbox.lv (inbox.lv-ā)' - šeit "inbox.lv" diemžēl ir nelokāms, bet ideja ir tāda, ka ar vārdu "pieteikties" un "atteikties" iet kopā lokatīvs (pieteikties kur?), atšķirībā no jau apspriestās vārda "atteikties" otras nozīmes, kas iet kopā ar "no" + ģenetīvu. Paldies, Jānis Oki doki, salīdzināsim divus izteicienus: "vai tu šobrīd esi pieteicies draugiem.lv?" "vai tu šobrīd esi pieslēdzies draugiem.lv?" Tālāk -- "draugiem.lv" ir divi "draugu draugu" saraksti: tie, kas vispār "pieteikušies", un tie, kas šobrīd "pieslēgušies". Ir diezgan liela atšķirība. Jā, atšķirības te ir, turklāt divas. Atšķirība dotajos izteicienos ir viena veida, bet tālākajā "skaidrojumā" - vēl cita. Pirmkārt, diezgan lielā atšķirība "skaidrojumā" parādās tāpēc, ka ir izvēlēts konteksts, kurā vārds "pieteikties" tiek lietots ar citu nozīmi, bet pēc konteksta mēs tāpat saprotam, ka domāts ir termins "reģistrēties". Otrkārt, ja runājam par sākumā dotajiem teikumiem. Visticamāk, ka jautātājs gribēs uzzināt atbildi tieši uz otro jautājumu, proti, vai lietotājs šobrīd "ir draugos", vai viņš šobrīd atrodas tiešsaistē. Savukārt pirmajam jautājumam ir pavisam cita nozīme, par ko es rakstīju jau savā iepriekšējā rakstā. Proti, vai lietotājs ir veicis darbības, kas viņu piesaka sistēmā. Vai viņš ir ievadījis lietotājvārdu un paroli, vai nav. Es varu būt pieteicies, bet nebūt "sistēmā", t.i., nebūt pieslēdzies. Es varu pieteikties (un reizē pieslēgties), tad atslēgties. Un nākamajā dienā es varu atvērt draugus un, iespējams, pieslēgties bez pieteikšanās - jo es pieļauju sīkdatņu izmantošanu. Treškārt, izvēlētais piemērs ir mazliet negodīgs tādā ziņā, ka "draugiem.lv", lai gan nelokāms, ļoti labi atgādina datīvu. Un vārds "pieslēdzies" tiešām (ar šo nozīmi) "prasa" klāt datīvu, bet "pieteicies" - lokatīvu, līdz ar to šajā piemērā neizklausās tik labi kā "pieslēdzies". "Atslēgties" ir vienkārši briesmīgs vārds. Nupat userim prasīju ko jams darītu, ja dators viņam piedāvātu "atslēgties" - atbilde bija: "Laikam jau ietu kārties..." Tas labi ilustrē vārdam līdzi nākošo nokrāsu. login = pieslēgties logoff = atslēgties connect = savienoties disconnect = atvienoties Šausmas vai nešausmas, "pieslēgties/atslēgties" ir pagaidām jēdzīgākā alternatīva. Turklāt viegli veidot saistītos terminus: login name = pieslēgumvārds login script = pieslēgumskripts incorrect login attempt = neveiksmīgs pieslēgšanās mēģinājums last login time = pēdējās pieslēgšanās laiks login disabled = pieslēgšanās deaktivēta login expiration time = pieslēguma beigšanās laiks maximum logins = maksimālais pieslēgumu skaits login restrictions = pieslēgšanās ierobežojumi Savukārt "connect/disconnect" lai paliek "pievienoties/atvienoties", bet connection = savienojums (nevis "pievienojums" vai "pieslēgums", kā pareizi norāda Vitauts, laikam mazliet diskutējot ar sevi ;). tā kā labu risinājumu nav, tad ir jāpieņem tas kas ir, jo diskutēt šādi var patiešām bezgalīgi... mans jautājums ir tāds: kapēc vienu vārdu vienmēr jātulko vienādi? kapēc nevar tulkot tā kā ir labāk konkrētajā reizē.. ja labāk izklausās pieslēgšanās atslēgšanās, tad lietojam to, ja kas cits, tad to... kapēc login name nevarētu būt tas pats kas username, jēga jau būtībā ir viena un tāpati.. login script - pieslēgšanās skripts (kapēc visu lieki sarežģīt) incorrect login attempt = neveiksmīgs pieslēgšanās mēģinājums last login time = pēdējās pieslēgšanās laiks ...
Iežurnāle?! Žurnāls latviski nozīmē dienasgrāmata (no franču jour = diena); tālāk nozīme paplašinājusies arī uz laikrakstu, žurnālu kā preses izdevumu un žurnālu kā personu un darbību reģistru. Operā, lielā uzņēmumā, fabrikā sēž dežurants (no franču jour = diena; resp., dieninieks; cara armijā denščiks, padomju – dņevaļnyj). Cilvēks, kas ierodas, piesakās (vai nu burtiski: esmu klāt; tagad būšu še; būšu grimētavā, bibliotēkā, 123. telpā utml., vai vispārīgi: sveiki, kā klājas?, vai pat tikai ar galvas mājienu un smaidu [vai bez tā...]). Dežurants atzīmē viņa ierašanos – žurnālā, ar žetonu, ar atveramu/aizveramu lodziņu, vienkārši ar galvas mājienu un smaidu [vai bez tā...]. Jau turpat simts gadus skolotāji atzīmē žurnālā klāt esošos vai neesošos. Tā kā sistēma NAV JĀMAINA: cilvēks tiek leģitimēts/reģistrēts (skolnieka apliecība!, ISIC karte!, lietotājvārds un parole!), tad viņš piesakās ierodoties un daudzos gadījumos arī atzīmējas promejot (no bibliotēkas, no teātra ēkas, nerunājot par prokuratūru vai policijas pārvaldi...) vai vienkārši iziet. Sākotnējais variants: Iežurnāle ir darbība, ar kuras palīdzību lietotājam tiek atļauta piekļuve kādai informācijas sistēmai. Tās gaitā lietotājam parasti ir jāievada savs lietotājvārds un parole, reizēm tas notiek automātiski, lai atvieglotu darbu. Jaunāko laiku tehnika ļauj pazīt iežurnalējamo lietotāju pēc pirksta nospieduma, balss u.tml. Rediģētais variants: Pieteikšanās ir darbība, ar kuru! lietotājam tiek atļauta piekļuve kādai informācijas sistēmai. Tās gaitā [lietotājam] parasti ir jāievada [savs] lietotājvārds un parole, te daudz labāks nevis komats, bet semikols! reizēm tas notiek automātiski, lai atvieglotu darbu. Jaunāko laiku tehnika ļauj pazīt iežurnalējamo [lūk, un te jau ir sekas tik garam un neveiklam vārdam, kā iežurnāle: atvasinājums iežurnalējamo jau ir ķeburains un dīvs; turklāt nepamatoti pazudusi garumzīme uz pirmā –a-, savukārt ar šo (nepieciešamo) garumzīmi vārds psiholoģiski kļūst VĒL garāks un ķēmīgāks] pieteikto lietotāju pēc pirksta nospieduma, balss u.tml. Sākotnējais: Iežurnāle atšķiras no vienkāršas datora ieslēgšanas vai "ieiešanas" tīmekļa vietnē jeb brīvas lapu pārlūkošanas. Lai varētu iežurnalēties, ir jābūt iepriekš reģistrējušamies (jāpiesakās pie administratora, jākļūst par vietnes vai sistēmas lietotāju, jāuzzina savi pienākumi un tiesības). Rediģetais: Pieteikšanās atšķiras no vienkāršas datora ieslēgšanas, ieiešanas tīmekļa vietnē [jā, šis ir labi un skanīgi] jeb [nē! saturiski te domāts vai, bet tad kļūst uzkrītošs šī vārdiņa divkāršais neveiklais lietojums teikumā!] vai lapu brīvas pārlūkošanas. Lai varētu iežurnalēties – te tieši tāpat rodas gramatiska kļūda, zaudējot nepieciešamo garinājumu! pieteikties, ir jābūt iepriekš reģistrējušamies brrr!.... ir iepriekš jāreģistrējas (jāpiesakās pie administratora, jākļūst par vietnes vai sistēmas lietotāju, jāuzzina [savi] pienākumi un tiesības). Sākotnējais: Pēc darba vai apmeklējuma beigām lietotājam ir pienākums izžurnalēties, lai tādējādi novērstu sistēmas drošības pārkāpumus. Lietotāju veiktās darbības seansa laikā (t.i., no iežurnāles līdz izžurnālei, bet tīmekļa vietņu gadījumā – arī neiežurnalējušos lietotāju darbības) bieži vien tiek iegrāmatotas jeb žurnalētas īpašā žurnāla datnē, kuru vēlāk var analizēt administrators vai vietņvedis Rediģētais: Pēc darba vai apmeklējuma beigām lietotājam ir pienākums izžurnalēties tas pats: piecas neveiklas zilbes plus gramatiska kļūda atteikties, iziet, lai tādējādi novērstu sistēmas drošības pārkāpumus. Lietotāju veiktās darbības seansa laikā (t.i., no pieteikšanās līdz iziešanai, bet tīmekļa vietņu gadījumā – arī nepieteikto lietotāju darbības) bieži vien tiek atzīmētas [iegrāmatotas jeb žurnalētas] īpašā žurnāla datnē, kuru vēlāk var analizēt administrators vai te ir identi jēdzieni, tādēļ jeb [tālrunis jeb telefons; tālrunis vai fakss] vietņvedis. Sākotnējais: Terminā "iežurnāle’’ ir vispārināti divi jēdzieni: · 'iežurnalēšanās' (lietotājs iežurnalējas) un · 'iežurnalēšana' (sistēma iežurnalē lietotāju). Rediģētais: Terminā pieteikšanās ir vispārināti divi jēdzieni: · pieteikšanās (lietotājs piesakās, atzīmējas) un · atzīmēšana (sistēma atzīmē lietotāju, fiksē viņa pieteikšanos). · Sāk.: Angļu lietvārds "login" (sinonīms – "logon", [1]) var nozīmēt divas atšķirīgas lietas: · iežurnāli (darbību); · lietotājvārdu, kuru izmanto, lai iežurnalētos. Angļu lietvārds "login" (sinonīms – "logon", [1]) var nozīmēt divas atšķirīgas lietas: pieteikšanos (darbību); · lietotājvārdu, kuru izmanto, lai pieteiktos Darbības vārdi to log on un to log in ir sinonīmi, to pašu var teikt par to log out un to log off. Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Ie%C5%BEurn%C4%81le"\ Komentārs: Darbības vārda pamatā ir lietvārds log; šajā gadījumā – ierīce kuģa ātruma mērīšanai (latviski – laga). Šos mērījumus atzīmē (to log) žurnālā, reģistrē. Weblog ir saliktenis – tīkla žurnāls, reģistrs, ziņu uzskaitījums; tad jau plašāk – dienasgrāmata, domapmaiņa. No pamatvārda (apzināti) atšķelts sākums un paliek blog. Vikipēdijā ir daudz laba, tomēr stipri jūtams pioniera patoss/ kolhoznieka entuziasms: it bieži gribēšana ir lielāka nekā varēšana (, kas koši vērojams arī manis rediģētajā tekstā – augšup). Par `iežurnāli` kā TK ieteiktu: viss var būt, bet tas nenozīmē, ka tā ieies apritē. Tāpat kā stulbais beidzēt (tad jau arī sācināt!). Iežurnāles gadījumā TK sēžas peļķē jau minētās garumzīmes problēmas (iežurnalēties) dēļ. Jānis Torgāns Kā būtu, ja login/logoff izmantotu nevis pieteikšanās/atteikšanās pieteikties/atteikties (kur atteikšanās un atteikties jūk ar Cancel darbību), bet nedaudz specifiskāk skanošu "piesacīšanās/atsacīšanās" "piesacīties/atsacīties"? Un "-sacīšanos" izmantot tikai login/logon/logoff kontekstā. Termiņš tā kā spiež... Ļaudis! "Piesacīties" ir kaut kāds pārpratums, pareizā forma būtu "pieteikties" (nav arī "pasacīties", ir "pateikties"). Mēs taču nevaram "piesacīties dalībai konferencē" (var "pieteikties dalībai konferencē") vai "pasacīties par pirkumu" (var "pateikties par pirkumu"). Joprojām balsoju par login = pieslēgties (un tas nepārklājas ar connection = savienojums) Kamēr terminu speci gadiem ilgi nesekmīgi strīdas savā starpā, tauta jau sen mierīgi lieto "ielogoties" un "izlogoties". Google man tikko izsniedza pāri par 4 miljoniem norāžu: Results 1 - 10 of about 4,260,000 for ielogoties Ierosinu beidzot ielūkoties īstenībai acīs un fiksēt, ka login/logout jau sen un neatgriezeniski tautā iegājies kā ielogoties/izlogoties. Tad vairs nebūs jāgudro tādi "dziļi latviski" vārdiņi, kā manuprāt pavisam monstrozais aizvietojošais svešvārds "iežurnālēties" (svešvārds "žurnāls" svešvārda "logs" vietā? :) Es domāju ka šobrīd apstiprinātais "pieslēgties" ir gana labs, kad runa ir par standarta interaktīvu pieslēgšanos sistēmai. Bet ir situācijas, kas login nozīmē lietotāja un paroles nosūtīšanu dažādiem serviem. Piemēram: epasts, ftp, fish. Tam var, protams, lietot neērto "autorizēties", bet varbūt varētu lietot iepriekš apspriesto "pieteikties". |
|
latviešu:
angļu:
Ar "pieslēgties" laikam nekas nesanāks, jo ir "to connect", arī "connection", ko var tulkot kā "pieslēgums". Piemēram, lai attālināti iekļūtu kādā sistēmā (telnet, ssh), vispirms mēs šai sistēmai pieslēdzamies (connect), un tad veicam "login". Neredzu, kā šeit abas darbības varētu tulkot ar vienu vārdu. Rezultātā arī visur citur "login" nevar tulkot kā "pieslēgties". Tas pats, kas ar "logout=beigt darbu" - "pieslēgties" ir vispārināta darbība, var sastāvēt no vairākiem atsevišķiem procesiem, un "login" ne vienmēr ir obligāta sastāvdaļa.
vits
2009.05.29 17:07