|
|
fails
|
Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas vai apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem.
Vārdšķira:
lietvārds diskusija(18) | |||||||
|
18 komentāri.
Nu datne ir latviskāk, tas ir arī labs tulkojums, bet 'fails' ir baigi iegājies... Šis manā uztverē ir viens no vārdiem kuru varētu neiztikt un kuram varētu ļaut lietot šo anglisko 'fails'. bet ja šim viedoklim ir opozīcija, tad jāatsakās no 'faila' un jāsāk ieviest 'datne'.. .divi termini nav vajadzīgi.. Nekustini ziloni, ka tas guļ, jeb vecā sūdu čupa var arī nosmirdēt :)) Sveiciens pēcjāņos ja kas :) Tātad: * Datne neapšaubāmi daudzu cilvēku vērtējumā ir labāks vārds; * Fails ir ļoti "svešāds" latviešu cilvēka ausij; * Tomēr zināmi "spēki" grib uzspiest lietot "fails"; Tātad - kāpēc? Manuprāt, tā ir vienkārši nevēlēšanās mainīties. Atļaušos piezīmēt, ka lielākā daļa oficiālās IT dokumentācijas viennozīmīgi lieto latvisko "datne". "Fails" tiek lietots "tuvāk cilvēkiem" projektos, tā kā GNOME/KDE/OpenOffice.org tulkošana, kā arī daudz dažādu mazo programmu (Winamp/PHP programmas, utt). Praktiski "datne" varētu pat kampaņveidīgi ieviest. BET kad to provēja Artis Trops un es ieviest GNOME, atskanēja kāju dauzīšana un svilpieni. Nezinu, esmu par "datne", bet vispārēja miera labad lietoju "fails". Kauč pret savu pārliecību. p.s. lūdzu nevilkt ārā nodīrāto argumentu, ka "datne" ir pa vēlu. Ja grib, var ieviest to vārdu arī dzīvajā dzīvē, tikai lūdzu nevajag. fails... iegājies jau ir, bet... datne skan labi, latviski, turklāt saprotami. failam (file) angļu valodā šī nav pat galvenā nozīme... nezinu, man tas fails liekas kā svešķermenis latviešu valodā. Labi, kaut gan tā ziloņa, kāju dauzīšana un dažu smirdīgu lietu pieminēšana varētu tikt attiecināta uz mani, tomēr atļaušos kārtējo reizi izteikt savu viedokli. Pirmkārt, terminoloģijas jomā par trūkumu uzskatīt 'nevēlēšanos mainīties', manuprāt, maigi izsakoties ir dīvaini. Laba terminoloģija ir stabila terminoloģija, nevis tāda, kas mainās līdzi visiem vējiem. :) Vārds 'datne' man nepatīk, un nekā īsti latviska tajā nav (jo ir nelatviska sakne). Protams, ja absolūts vairākums to sāks lietot, tad pieradīšu, nekur nelikšos. Nav jau arī tā, ka 'datne' pilnīgi riebtos. 'fails' šķiet labāks no tīri praktiska viedokļa (kas, manuprāt, terminoloģijā nav mazsvarīgi) - tas ir pietiekami internacionāls (izmantots abās pie mums plašāk lietotajās svešvalodās). Klaji pretrunā latviešu valodas likumiem un labskanībai tas arī nav. Tāpēc šajā gadījumā, kad terminu (atšķirībā no 'datne') zina gandrīz visi, kas ir lietojuši datoru, to mākslīgi izskaust būtu muļķīgi. Var jau būt, es te dzīvoju tālā un nelatviskā nomalē, bet no ļoti daudziem neprofesionāliem datorlietotājiem esmu dzirdējis šādu tekstu 'ziniet, kā viņi sauc failu? datne! :))'. nez kāpēc, bet daudzi datoru lietotāji un programmētāji jo sevišķi ir iecienījuši tiešos aizguvumus no citām valodām. labi, ja visi zina, šajā gadījumā, angļu valodu, tad lai jau lieto to 'failu', bet, piemēram, vācu valodā nav nekādu 'failu', ir 'Datei' (nu, gluži kā mūsu 'datne')utt. ... un daudziem tomēr angļu valoda ir tumša bilde. tā nu samācās ļaudis uz dullo visādus vārdus, un vēlāk nesaprot, ka 'vīle' arī ir 'file' (ak, kā gan tas var būt?! kādēļ vīli nosaukuši par failu...?!)... 'fails' - tur vispār no latviskas saknes nav ne smakas, bet 'datne' - pat nespeciālists vismaz var vilkt paraleles ar datiem... 'fails' drīzāk ir pieradums, ne nepieciešamība. problēma ir tur, ka terminu ieviesēji un latviskotāji nespēj laicīgi reaģēt un uzreiz piešķirt atbilstošus tulkojumus, tā nu lietojam liekus aizguvumus... brr... Problēma ar "datne" un "fails" ir ļoti vienkārša - valodnieki "nokavēja", praktiski Latvijas neatkarība vēl netika pasludināta, ka jau fails bija sen ievazājies aktīvajās tehniķu aprindās. Ir divas izvēles - palikt pie "fails" un kadreiz tā greizi nosmīnēt (man piemēram asociācijas ir ļoti konkrētas, ja runājam par i nomainīšanu uz l, lūdzu neuztvert tikai personiski :)), kad to nākas lietot, VAI lietot koncekventi visur "datni", kāmēr cilvēki pierod. Īsti neņemu nopietni tādu "IT specu" kā es argumentus, ka tas ir "pierasts", "neko mainīt nevaig". Šajā gadījumā - vajag. Un šī sajūta nav pametusi visu šo laiku, ka tas ir aktīvi diskutēts - pēdējos četrus, piecus gadus. Protams, tas ir mans viedoklis :) Vitautam ir savs, kuru viņš ļoti labi noformulēja, par to atzinība. Kā Pēteris pareizi konstatēja, 'valodnieki nokavēja'. Varbūt to vajadzētu vienkārši atzīt, pieņemt un beigt tērēt enerģiju, nervus un 'čakarēt' cilvēkiem smadzenes. Vispārīgi skatoties, valoda vispār ir viens liels 'pieradums'. Man šķiet, vēsture diezgan labi pierāda, pie kā noved mēģinājumi šos pieradumus mākslīgi lauzt kaut kādu diezgan šaubīgu un vāji motivētu mērķu vārdā. Piemēram, labi atceros, kā tika mēģināts ieviest 'tālrāde' televīzijas vietā. Tāpat arī 'tālrunis' nav diez ko iedzīvojies. Un tādus piemērus varētu vēl atrast. Ja gribat redzēt tagadējo situāciju, salīdziniet 'fails' un 'datne' lietojuma biežumu Latvijas internetā. Teorētiski, iedomājoties sevi valodnieka/lietu kārtības noteicēja lomā, es varētu pieņemt mēģinājumu konsekventi (starp citu, kāpēc lietojam nesaprotamu svešvārdu? ;) ieviest un lietot tikai 'datne', bet kā praktiķis/reālists es no tā a) iegūstu tikai neērtības, jo 'fails' ir daudz plašāk izplatīts, tātad, nāksies piespiedu kārtā pārmācīt lietotājus, b) neticu šāda mēģinājuma rezultātam, jo 'fails' lietojums vismaz žargonā tiek nepārtraukti aktualizēts angliskajās/krieviskajās programmās un literatūrā, un vācu vai citas valodas šeit lielu lomu nespēlē. Bet pilnībā latviskotu programmatūru un, vēl jo vairāk, datorliteratūru mums neredzēt kā savas ausis. Tātad, tīri no valodas jaunrades viedokļa par 'datne' es vēl varētu diskutēt. Bet no dzīves realitātes nogurdināta praktiķa viedokļa es esmu pret. Ja paliekam pie 'fails', tad absolūts vairums lietotāju (pat netehnisko) šo vārdu saprot. Ja ieviešam 'datne', daļa nesaprot, visiem ir jāskaidro, vai tas ir 'tas pats, kas fails', un būtiska lietotāju daļa (pie kam tieši profesionāļi, t.i., tie, kas šo nozari virza tālāk) turpinās lietot 'fails', kaut vai tikai žargonā, kopā ar citiem angliskajiem terminiem. Tad kāpēc mums mākslīgi padarīt valodu mazāk saprotamu? Parakstoties zem katra Vitauta vārda, gribu arī ieviest šai diskusijā zinātniskus, t. i., mērāmus argumentus. Kuru terminu lieto? To palīdz noskaidrot Google ar meklēšanas komandām "fails site:lv" un "datne site:lv" (pirmajam klāt jauksies angliskais "fails" ar nozīmi "cieš neveiksmi", bet to var atfiltrēt, norādot valodu, bet nekas daudz nemainās). Tātad: fails - 96%, datne - 4%. Vēl dramatiskāk ir ar akuzatīva formu "failu/datni" (vai tu man atsūtīji failu, vai pievienoji failu, vai atradi failu) -- akuzatīvs ir ļoti bieži lietots. Te pat procentus sarēķināt grūti (339000 lapas pret 580 lapām). Nu labi, pateikšu ar' -- 99,8% pret 0,2%. Terminoloģijai jābūt saprotamai, un vārdu izvēli galu galā nosaka tās lietotāju vienošanās. Šajā gadījumā nav šaubu, kāda ir vienošanās un kas tiek lietots. Paskatoties uz skaitļiem, īpaši nesaprotu, kas te vēl būtu diskutējams. Visbeidzot atgādināšu, ka "failu" lieto jau vairāk nekā 40 gadus, kad Latvijā parādījās pirmās ESM. "Datne" tika piedāvāta 1990. gadu beigās (kad saasinājās nacionālā nervozitāte), UN TĀ 16 GADOS NAV IEDZĪVOJUSIES. Latviešu terminoloģijā šāda nervozitāte tika novērota arī brīvvalsts laikā, kad noliedza visu krieviski vācisko terminoloģiju (1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārnīcā" oj kādus izlatviskotus brīnumus var atrast), un tagad acīmredzot ir nākamais vilnis. Vilnis pāries, bet būtu labi, ja pa to laiku mēs nesastrādātu efemērus brīnumus. Gribu atbildēt uz Lindas pirmo jautājumu. Jā, "fails" un "datne" ir absolūtie sinonīmi. Kāpēc divi? Latviešu terminoloģijā ir princips, ka, atveidojot terminu no svešvalodas, var veidot sinonīmu pāri, no kuriem viens ir internacionālisms, bet otrs -- pašcilmes vārds (viskozitāte/stigrība, refrakcija/laušana, refleksija/atstarošana, susceptibilitāte/uzņēmība). Tad skatās, kurš "izdzīvo". Tāpat arī stilistiski lietojums nereti nav idents, jo internacionālisms parasti ir emocionāli neitrāls un semantiski viennozīmīgs, kamēr pašcilmes vārds parasti ir ar plašāku semantiku un dažos tekstos var tikt pārprasts (piem., laušana). Eduards> Visbeidzot atgādināšu, ka "failu" lieto jau vairāk nekā 40 gadus Tiešām vairāk :-) LU Skaitļošanas centru organizēja 1959. gadā, lai produktīvi izmantotu rūpnieciski ražoto BESM-2 elektronisko skaitļošanas mašīnu. Tatad pēc trim gadiem varēsim svinēt pusgadsimta jubileju. Bet vēl pirms tam bija laboratorija ZA Fizikas institūtā, kur jau bija uzbūvēta sava neliela skaitļošanas mašīna. Vēlāk no tās laboratorijas izauga ZA Elektronikas un Skaitļošanas tehnikas institūts. Pilnīgi piekrītu Eduarda rakstītajam. traki gan... nabaga 'datne' - bārenīša lomā... labi, negribam, nelietosim. bet kāpēc tad vispār ieviest latviskojumus? lai visiem viss būtu skaidrs un saprotams, lai velti neapgrūtinātu valodniekus, lai galu galā nogalinātu paši savu valodu teiksim: folderi, saiti, peidži, sērča endžini, tūlbāri, pleisholderi... skaidrāk un saprotamāk? tomēr derētu atdalīt žargonu no literāras valodas, vai ne? Man datne neliekas nemaz tik slikts variants, bet arī failam nav ne vainas, tapēc pieejot visam no praktiskās puses atļausos padarīt 'fails' par apstiprināto terminu, lai vēl pēc kāda laika nenāktos vēlreiz iet cauri šai diskusijai. Latviskot vajag, jo mēs gribam lai lietotājam datoru būtu vieglāk intuitīvi saprast, lai viņam nebūtu jāmācās, kas ir 'head' un kas 'header', bet lai viņš no latviskā vārda 'galvene' varētu nojaust kaut ko par tā nozīmi.. Arī šajā ziņa 'fails' cilvekiem ir daudz labāk saprotams... Linda, gan jau būs labi :) Ar varu mīļš nekļūsi. Ir pieejami abi varianti UN nav teorētiski liegts tulkot savā projektā file kā datne UN otradi. Vienkārši šā termina jautājumā nav konsensa un laikam ir nav jēgas cerēt, ka tāds būs :) Par pārējiem terminiem - latvieši ir šausmīgi kūtri uz savas valodas kopšanu UN arī uz tās attīstīšanu. Tas drusku iet roku rokās. Piemēram, daudziem nepatīk latviskojumi tikai tapēc, ka tas spiež mainīt domāšanas veidu, ar kādu jāpieiet datoram. Ja tu redzi "peidžings", "sērčš" (hiperbolizēti piemēri, lūdzu neņemt vērā), tad ir vieglāk pierast un tu redzi joprojām it kā pierasto angļu valodu. Bet nu tās visas varbūt ir psiholoģiskas blēņas un nav rakstāmas te. būs jau labi. :) bet es lietošu datne, kamēr visi nepieradīs. nu, necaļas roka uz to 'failu'. :) Ja grib kopt un attīstīt valodu, tad jāzina mērķis. Tā ir liela maldīšanās, ka konkrētā valodā drīkst pastāvēt tikai pašcilmes vārdi. Un svešcilmes vārdus saukt par žargonismiem arī nav loģiski. Vai lindasprāt arī ventilators un termometrs ir žargona vārdi?! Jūtu, jūtu es to nacionaļnaja ozabočennostj, kas aizslauka visu, arī zināšanas par valodas vēsturi. Maize, baznīca un puika (un desmitiem tūkstoši citu) tāpat ir svešcilmes vārdi. Metam arā un liekam citus vietā? Kopjam? Pilnībā pievienojos Eduardam. Es gan savus komentārus par 'kopšanu' uzrakstīju, bet nenosūtīju... jo tāpat šī latviskā 'kopšanas' mānija ir neiznīdējama. Linda> lai galu galā nogalinātu paši savu valodu teiksim: folderi, saiti, peidži, sērča endžini, tūlbāri, pleisholderi... Jā jā, toties laikam neko nenogalina nominatīvi, ģenitīvi, datīvi (un visi pārējie nelatviski nosauktie locījumi), aliterācijas, asonanses, homonīmi, antonīmi... Būs jau labi, Linda, latviešu valodā ļoti ievērojama daļa vārdu ir aizgūti. Tas ir labi, valoda ir dzīva un attīstās. | ||||||||
vai 'datne' un 'fails' ir pilnīgi viens un tas pats? ja jā, tad kāpēc lietojam 2 formas?
LindaVrr
2009.05.29 17:02